Pēc Finanšu ministrijas (FM) novērtējuma, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009.gadā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18,4%, informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Kritumu pamatā noteicis apjomu samazinājums mazumtirdzniecībā, rūpniecībā, valsts pārvaldē, kā arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms.
FM šodien savā mājaslapā internetā publicējusi pārskatu par tautsaimniecību un kopbudžetu 2009.gadā, kurā analizēta mūsu valsts ekonomiskā attīstība pērn, ka arī valsts budžeta izpildes dati un tendences.
2009.gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%, kas ir par 11,7 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (2008.gadā cenas pieauga par 10,5%). Mēneša augstākā inflācija 2009.gadā bija janvārī, sasniedzot 2,2%, tomēr ar katru nākamo mēnesi tika novērots inflācijas līmeņa samazinājums. Sākot ar 2009.gada otro ceturksni, inflācijas pieaugums mēneša griezumā bija negatīvs, un šī tendence bija novērojama līdz gada beigām.
Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009.gada ceturtā ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir pieaudzis par 9 procentpunktiem un decembra beigās bija 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gada decembri, pieauga par 102 800 cilvēku un 2009.gada decembra beigās bija 179 200 cilvēku.
Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem 2009.gadā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1,173 miljardi latu pretstatā tekošā konta deficītam 2,113 miljardu latu apmērā 2008.gadā.
Tekošā konta pārpalikuma izveidošanos pamatā noteica preču tirdzniecības deficīta samazināšanās par 1,997 miljardiem latu, importa samazinājuma tempiem pārsniedzot eksporta krituma tempus. Situācija uzlabojās arī citos tekošo kontu veidojošajos apakškontos.
Kopumā 2009.gadā konsolidētajā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 892,1 miljons latu jeb 6,8% no IKP, kas atbilst Papildus saprašanās memorandam ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolam ar Starptautisko Valūtas fondu.
Jau ziņots, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, Latvijas IKP palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais IKP ātrais novērtējums.
Salīdzinot ar šādu pašu laika periodu 2008.gadā, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī IKP kritums sasniedza 17,7%.
IKP kritumu noteica apjomu kritums mazumtirdzniecībā par 30%, rūpniecībā - par 7%, valsts pārvaldē - par 15%. IKP ietekmēja arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms.
Precizēts un izvērsts 2009.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieauguma tempa un vērtības novērtējums tiks publiskots 11.martā.
Reklāma