Varēs veidot jaunas uzņēmējdarbības formas - maksājumu iestādes
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Maksājumu pakalpojumu likumu, kas paredz iespējas veidot jaunas uzņēmējdarbības formas - maksājumu iestādes.
Likumā noteiktais regulējums Latvijā ir jauns, jo līdz šim nevienā tiesību aktā nebija noteiktas prasības maksājumu pakalpojumiem, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Latvijā līdz šim maksājumu pakalpojumus sniedza kredītiestādes un Latvijas Pasts. Pēc Maksājumu pakalpojumu likuma spēkā stāšanās maksājumu pakalpojumus varēs sniegt jauns saimnieciskās darbības subjekts - maksājumu iestādes. Likumā ir noteiktas prasības šo iestāžu darbībai.
Tāpat likumā ir noteiktas prasības maksājumu pakalpojumu izpildei un informācijas sniegšanas prasības maksājumu pakalpojumu izmantotājiem.
Likums nosaka iestādes, kuras ir tiesīgas veikt maksājumu pakalpojumus, kā arī prasības minēto iestāžu darbībai - maksājumu iestāžu licencēšanas noteikumus, pašu kapitāla un sākumkapitāla prasības, noteikumus pārstāvju, filiāļu vai ārpakalpojumu struktūru izmantošanai. Tiek noteikti ierobežojumi veikt papildu citu komercdarbību, maksājumu iestādes un pakalpojumu lietotāju attiecības, maksājumu iestāžu darbības uzraudzības noteikumi, kā arī maksājumu iestādes atbildība par tiesību aktu neievērošanu.
Maksājumu pakalpojumus varēs sniegt kredītiestāde, elektroniskās naudas institūcija, pasta komersants, kuram atbilstoši tiesību aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus, maksājumu iestāde, Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošana vai citas publiskas personas darbības.
Tāpat pakalpojumus varēs sniegt tiešās pārvaldes iestāde vai atvasinātā publiskā persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskās personas darbības, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī licencētas maksājumu iestādes, paredz normatīvs.
Likumā arī noteiktas prasības patērētāju tiesību aizsardzībai, nosakot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt maksājumu pakalpojumu izmantotājus par pakalpojumu, sniedzot informāciju par maksājumu izpildes laiku, kā arī piemērojamām maksām.
Likumā tiek noteiktas prasības maksājumu pakalpojumu izpildei - maksājumu darījumu autorizācijas principi, tostarp autorizētu un neautorizētu maksājumu atmaksas nosacījumi un pakalpojuma lietotāja pienākums glabāt maksāšanas līdzekli drošībā, kā arī maksājumu pakalpojumu izpildes laiks, saņemšanas, izpildes un valutēšanas nosacījumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība.
Tāpat likumā tiek noteiktas prasības datu aizsardzībai un strīdu izšķiršanas noteikumi.
Likums paplašinās subjektu loku, kas ir tiesīgi sniegt maksājumu pakalpojumus salīdzinājumā ar patlaban esošo. Tā kā maksājumu iestādes tiks dibinātas no jauna, to skaitu pašreiz nav iespējams prognozēt.
Palielinoties maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitam, iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī var prognozēt, ka palielināsies maksājumu pakalpojumu kvalitāte un samazināsies maksa par tiem.
Lai varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, maksājumu iestādei būs jāsaņem licence no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Ja maksājumu iestādes iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu darījumu vidējā kopsumma vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniedz trīs miljonus eiro (2,1 miljonu latu) mēnesī, maksājumu iestādei būs jāreģistrējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.
Ja komersants, kurš veic cita veida uzņēmējdarbību, vēlēsies sniegt maksājumu pakalpojumus, tam būs jāizpilda likumā noteiktie pienākumi.
Reklāma