Alūksnes iecirknī reģistrēta informācija, ka 1963.gadā dzimis vīrietis, Alūksnes iedzīvotājs, ir pārkāpis likumā noteiktās prasības, kas paredz, ka noteiktā laikā policijā ir jāiesniedz ieroču glabāšanas atļaujas pagarināšanas dokumenti. Vīrietis policiju nav arī informējis par ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanas iemesliem. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.
Valkas iecirknī reģistrēta informācija, ka 1956. gadā dzimis vīrietis izbraucis no pilsētas nepaziņojot policijai, kur glabāsies medību šaujamierocis.
Kā uzsver Vidzemes reģiona Atļauju sistēmas grupas vecākais inspektors Nikolajs Tkačs, šāda un līdzīga informācija policijā tiek reģistrēta arvien biežāk. Pasliktinoties ekonomiskai situācijai, kad iedzīvotāji izbrauc strādāt uz citām valstīm, bieži tiek piemirsts sakārtot tādu svarīgu jautājumu, kas saistīts ar noteikumiem, kas regulē šaujamieroču glabāšanu un lietošanu.
Policijā informācija par minētajiem pārkāpumiem nonāk gan no citiem mednieku kolektīva dalībniekiem, gan no policijas iecirkņu inspektoriem, kam par pienākumu uzlikts divas reizes gadā kontrolēt, vai īpašnieki glabā sev piederošos ieročus atbilstoši noteikumiem.
MK noteikumu Nr. 159 ( spēkā no 25.03.2005) „Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi” 82. punktā noteikts:
Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks dodas ilgstošā prombūtnē, viņš ar valsts policijas iestādes atļauju var šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju nodot glabāšanai citai fiziskai personai , kurai ir atbilstošas kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja. Valsts policijas iestāde fiziskajai personai, kas pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, izsniedz attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju ar ierakstu „Bez izmantošanas tiesībām”.
Fiziskā persona, kura pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci, ir atbildīga par tā glabāšanu.
Policija vēršas pie iedzīvotājiem un atgādina, ka par ilgstošu prombūtni var uzskatīt laiku, kas ir ilgāks par likumā noteikto atvaļinājuma laiku, tas ir, ilgāks par četrām nedēļām. Tātad, ja ieroča īpašnieks dodas ārpus valsts uz ilgāku laiku nekā kalendārais mēnesis, viņam noteikti ir jāvēršas attiecīgajā Valsts policijas iestādē (ieroča reģistrācijas vietā) un jāveic viena no minētajām darbībām:
- ar valsts policijas iestādes atļauju šaujamieroci jānodod glabāšanā citai personai
- likumā noteiktajā kārtībā jāpārreģistrē ierocis citas personas īpašumā
- jānodod sev piederošais ierocis iznīcināšanai
- jānokārto visa nepieciešamā dokumentācija, lai ieroci varētu nodot realizācijai tirdzniecības uzņēmumam
Kā atzīst N.Tkačs, visbiežāk un pareizāk izvēlētais variants ir pirmais, kad ieroču īpašnieki ieroci atbilstoši noteikumiem nodod glabāšanā citai personai.
Visbeidzot, ja persona nevar izlemt par konkrētajā situācijā pareizāko rīcību, ieteicams sazināties ar inspektoru, kurš veic ar ieroču aprites kontroli saistītu uzraudzību attiecīgajā teritorijā.
Reklāma