Latvija Eiropas Savienībā ir nedaudz vairāk par sešiem gadiem. Tas ir ļoti neilgs laiks, lai visi Latvijas iedzīvotāji paspētu pilnībā izprast tās uzbūvi, pamatprincipus un politikas mehānismus. To var teikt arī par zināšanām, kas attiecas uz dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, kompetencēm konkrētās politikas jomās. Atgādināšu, ka ir jomas, kuras dalībvalstis pilnībā nodevušas kopīgai lemšanai, un ir vesela rinda jomu, kur valsts iestāšanās Eiropas Savienībā atbildības ziņā neko nav mainījusi: šīs jomas arī turpmāk paliek pilnīgā dalībvalsts pārziņā un atbildībā. Starp pēdējām ir arī sociālā un veselības aprūpes politika. Katrā no ES valstīm tā ir atšķirīga, katra valsts pati nosaka, kādu sava kopprodukta daļu šai jomai novirzīt un kā to sīkāk sadalīt, kā to organizēt un pārvaldīt.
Iespējams, tieši šis fakts paslīdējis garām nepamanīts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) cilvēkiem, kuri, spriežot pēc LETAs ziņas, gatavojas sūdzēties Eiropas ombudam par Eiropas Komisiju, kura, viņuprāt, pārkāpjot ES Pamattiesību hartu. Nevienam nav noslēpums, ka, Latvijai nonākot grūtā finansiālā situācijā, pēdējos gados ievērojami samazināts veselības aizsardzības budžets. Tā rezultātā daudzi slimnieki vairs nevar atļauties nopirkt nepieciešamos medikamentus, iedzīvotājiem mazāk pieejamas kļuvušas veselības pārbaudes, jau gadu pieaugušie gandrīz vairs nesaņem valsts apmaksātu plānveida medicīnisko palīdzību slimnīcās, slimnīcām nepietiek līdzekļu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Šo uzskaitījumu var turpināt. Kāds ar to sakars Eiropas Komisijai?
Jā, Eiropas Savienībai ir savi sociālie mērķi, un pievienojoties tai Latvija pati apņēmās īstenot tādu nacionālo politiku, kas to tuvinās ES sociālajiem mērķiem; viens no tādiem ir augsta līmeņa veselības aprūpe. Taču reālās iespējas nosaka reālais finansējums. Tas šobrīd ir nepietiekams. Sadarbojoties ar Latvijas valdību finansu krīzes pārvarēšanā, ES seko, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi.
Jāatgādina, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir pieejams arī unikāls neatmaksājams ES finanšu resurss jeb struktūrfondi. Veselības nozarei pieejamais finansējums no 2007. līdz 2013.gadam ir vairāk nekā 160 miljoni latu. Tā ir nauda, kas Latvijai nebūtu pieejama, ja tā nebūtu ES dalībvalsts.
EK arī vienmēr uzsvērusi, ka labas politikas priekšnoteikums ir savlaicīga sociālo partneru iesaiste lēmumu sagatavošanā – jo sevišķi tas attiecas uz nepopulāriem lēmumiem, bez kuriem nav iespējama budžeta deficīta samazināšana. Parakstu vākšana un solījums vērsties pie Eiropas ombuda liecina, ka šajā jomā vēl ir iespējami uzlabojumi.
Iveta Šulca,
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Reklāma