Pastariņa pamatskolā Cēsīs var mācīties tikai līdz 6. klasei. Tāpēc jau 5. klasē ar bērniem sākas nopietnas saunas par to, kuru mācību iestādi kā nākamo viņi izraudzīsies pēc gada.
Cēsīs, beidzot 9. klasi, dokumentu par pamatizglītību var iegūt piecās skolās. Starp tām arī notiek skolēnu un viņu ģimeņu izvēle. Mācību gada vidū 6. klašu audzēkņiem tā jau ir notikusi. Pastariņi ir ne tikai apmeklējuši nākamās skolas, ieraudzījuši skolotājus, bet arī izdarījuši secinājumus un apliecinājuši nākamajām skolām kā viņiem veicas ar sekmēm mācībās.
Ko tagad teic sestklasnieki?
Katrīna Lūsa: „Mana nākamā skola būs Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, jo tā šķita maza un omulīga. Bija sajūta, ka skolā domā, lai skolēniem ir ērti. Skolai ir jauks pagalmiņš, skaists zālājs ar kalniņu.” Armands Kaņepe: „No abām ģimnāzijām izvēlējos Cēsu Valsts ģimnāziju, jo tā ir liela, forša skola, tajā ir arī jautri skolotāji. Man patika tas, ko skolā redzēju.” Zane Baltā: „Gribu mācīties Cēsu pilsētas pamatskolā, jo tajā sastapu atsaucīgus skolotājus un skola nav nekāda mazā. Tajā jau ir daudzi mani paziņas un viņi labi atsaucas par skolu.” Krista Gabrāne: „Nolēmu, ka iešu uz Draudzīgā aicinājuma ģimnāziju. Jau ieejot skolā, sapratu, ka tajā ir labvēlīga un mājīga atmosfēra. Es pazīstu vairākus radošus skolas audzēkņus, piemēram, Janu Herbstu.” Katrīna Riņķe: „Cēsu Valsts ģimnāzijā sastapu optimistiskus skolotājus un skolēnus. Tajā jau mācās talantīgi skolēni, šī skola ir ar savu pagātni un spīdošu nākotni.” Edgars Balodis: „Es iešu uz Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju. Skolā man visvairāk patika sporta zāle un sports mani ļoti interesē.” Una un Beāte Garlejas: „Mamma mācījās Cēsu Valsts ģimnāzijā, un mēs arī gribam tajā mācīties. Skolā mūs sagaidīja ar brīnumainu pasākumu, mīļi uzņēma, rādīja arī multenes. Vai tas nav jauki?”
Reklāma