Cēsniece Džoanna Miteniece (18 gadi) jau pāris gadu darbojas biedrībā “Papardes zieds” un daudzviet Latvijā jauniešiem stāsta par drošu seksu.
Taču šī vasara Džoannai nāca ar vēl kādu jauku pārsteigumu. Viņa piedalījās starptautiskajā pastkaršu konkursā un 18 darbu un sešu valstu konkurencē ar savu pastkarti “We have nothing to hide...”(“Mums nav, ko slēpt”) ieguva pirmo vietu.
“Konkursa tēma bija seksuāli reproduktīvā veselība un tiesības. Konkursa dalībniekiem bija jāfotografē pastkartes ar mērķi parādīt, kādas ir jauniešu tiesības. Savā pastkartē attēloju seksuālās orientācijas diskrimināciju, kas, manuprāt, ir nepareizi, lai gan arī Latvijā nereti runā par to, ka seksuālās minoritātes nav atbalstāmas. Citi dalībnieki savās pastkartēs, piemēram, attēloja to, ka katram ir tiesības izvēlēties lietot prezervatīvu vai ne, ka meitenei ir tiesības pateikt nē. Bija interesanti, kā katrs konkursa dalībnieks centās savu ideju fotogrāfijā (pastkartē) atveidot,” stāsta cēsniece un atklāj, ka viņas kartīte cilvēkos raisījusi divējādas domas: “Ir daudzi, kas Latvijā minoritātes neatbalsta vai arī par to publiski nevēlas runāt. Zinu, ka arī žūrijas vidū bija tādi, kas manu ideju un izveidoto pastkartīti neatbalstīja. Taču bija tādi, kas novērtēja gan ideju, gan izteica atzinīgus vārdus, ka pastkarte tieši atspoguļo manu ideju, nav nekā slēpta, puspateikta vai nesaprotama.”
Vaicāta par “Papardes ziedu”, Džoanna stāsta, ka tajā darbojas divus gadus. Viņa arī ir mācījusies un pati var vadīt citiem jauniešiem nodarbības par tēmām, kas iekļautas “Papardes zieda” programmā - par drošu seksu, pubertāti, slimībām HIV un AIDS un daudz ko citu.
“Nodarbības jauniešiem esmu vadījusi daudzviet Latvijā, un laikam jau jāsaka – ar svešiem cilvēkiem ir vieglāk nekā ar savējiem. Tas tādēļ, ka , pieļauju, cilvēki, kas mani pazīst, neuztvertu mani īsti nopietni vai arī viņiem būtu grūtāk man atklāties, uzdot jautājumus un droši diskutēt par dažādām intīmām tēmām,” saka Džoanna un atklāj – nodarbību sākumā bieži pamatskolas skolēni notiekošo uztver ar tādu kā smīnu sejā, taču vēlāk sāk klausīties un pat iesaistās diskusijās.
“Laikam jau sākumā jāmāk viņus nedaudz nolikt pie vietas, bet tajā pašā laikā jāpierāda, ka esmu “savējais” un viņi man droši var visu stāstīt. Necenšos arī nodarbībās runāt ļoti gudri, teju kā no enciklopēdijas. Pieskaņojos viņu vecumam un runāju tā, lai pusaudži mani saprastu,” saka Džoanna. Viņa stāsta, ka pusaudžiem aktuālākā tēma ir kontracepcija. Šie jautājumi īpaši svarīgi ir meitenēm.
“Zēni pēc šīs nodarbības par pārsteigumu sev uzzina, ka vienīgais izsargāšanās līdzeklis nav prezervatīvs. Savukārt septītajā, astotajā klasē aktualitāte ir pubertāte, kas pusaudžus interesē,” teic cēsniece, vērtējot, ka pilsētā pusaudži un jaunieši ir daudz zinošāki par šādām tēmām nekā jaunieši laukos.
“Iespējams, lauku skolās pedagogi par šīm lietām tik atklāti nerunā, varbūt pati lauku vide nereti pusaudžus no šādām lietām pasargā, bet nevar noliegt - labāk ir, ja pusaudzis zina, kā sevi pasargāt dažādās dzīves situācijās vai vienkārši izzināt sevi un savu ķermeni,” domās dalās biedrības “Papardes zieds” pārstāve un atklāj, ka biedrība Latvijā darbojas jau 15 gadus un šo gadu laikā ir kļuvusi atpazīstama pusaudžu un jauniešu vidū.
Džoanna dalās viedoklī, ka arī šo gadu laikā biedrībai ir izdevies paveikt daudz. Džoanna arī norāda, ka tieši biedrības dēļ pati bijusi dažādos starptautiskos semināros, kur guvusi pieredzi un daudz jaunu iespaidu.
“Ir jaunieši, kas apgūst nodarbību vadīšanas kursus, bet ikdienā ar to nenodarbojas. Man savukārt ļoti patīk tikties ar jauniešiem un viņus izglītot. Priecājos, ja pēc manām nodarbībām pusaudži aiziet daudz zinošāki un pārliecinātāki par sevi. Turklāt nekaunos vienaudžu vai jaunāku vidū runāt par šādām tēmām,” saka Džoanna.
Reklāma