Cēsniece Agnese Kauliņa četrus mēnešus pavadīja Amerikā. Agnese stāsta, ka Amerikai piemīt īpašs valdzinājums. Ne velti tik daudz jauniešu sapņo aizbraukt tieši uz šo valsti. Cēsniece ASV Indianapolisas štatā viesojās pie radiem un tikās ar Amerikas latviešiem.
Agnese piekrita padalīties pārdomās par pavadīto laiku ASV.
Pārsteidza: -Amerikā biju jau otro reizi. Bet jau no lidmašīnas, redzot skatu uz zemi, vienmēr pārsteidz pilsētu plašums. Pārsteidz arī lielie ceļi, kādi Latvijā nav.
Likās interesanti: -Mans brālēns, kas dzīvo ASV, man piešķīra savu bijušo darba auto, kas ir policijas auto ar bākuguņiem. Ar to arī ASV pārvietojos. Vēl interesanta ir latviešu sabiedrība Amerikā. Viesojoties latviešu centrā Indianapolisā, kur viņi svin 11. un18. novembri, laikam izjutu vairāk latvietības nekā ikdienā esot Latvijā un svinot šos svētkus šeit.
Sagādāja grūtības: -Amerikā man grūtības nesagādāja nekas, bet atgriežoties Latvijā, grūtības sagādāja tas, ka apkārt ir krietni mazāk sirsnīgu smaidu, mīļu apskāvienu. Amerikā man līdzi bija maz savu lietu, bet es tajā vidē labi jutos ar pašu mazumiņu. Ieejot veikalā, neierasti likās, ka viņiem cenā nav ierēķināts nodoklis. Kad paņem preci un dodies norēķināties par to pie kases, tikai tad tur tiek pieskaitīts nodoklis. Turklāt ne visām precēm ir šis sauktais PVN. Pārtikai nodokļa nav. Drēbēm ir 7% nodoklis.
Nācās pierasts: -Ja esi autovadītājs, nākas pierast pie satiksmes, ceļazīmēm. Kaut gan iebraucējam zīmes un ceļa norādījumi Amerikā ir daudz saprotamāki nekā Latvijā. Te man šķiet, ka ārzemniekiem mūsu ceļa zīmes ir diezgan liela Morzes ābece.
Stereotipi, kas neatbilst patiesībai: -Viens no stereotipiem, ka visi amerikāņi ir nevīžīgi, staigā teju vai treniņtērpos un pārtiek tikai no hamburgeriem. Esot Amerikā tikai vienu reizi biju Makdonaldā un laikam tikai tāpēc, ka tur ir daudz ko baudīt. Daudz amerikāņu sporto un pavada brīvo laiku sporta zālēs. Un tur ir bonusi, kas pat veicina to, lai cilvēki uz sporta zālēm dotos.
Jaunieši un mode: -Jaunieši brīvo laiku pavada dažādos krodziņos, ne ar mērķi piedzerties, bet jauki pavadīt laiku un atpūsties. Ļoti populāras ir mājas ballītes. Turklāt tajās sapulcējas tik daudz ļaužu, ka lielākā daļa viens otru nemaz nepazīst. Pati biju Helovīna ballītē, kur mājas īpašniece bija īpaši centusies un noformējusi visu atbilstoši šiem svētkiem- gultā gulēja lelles cilvēka augumā, raustījās, tualetē pods rūca. Ja viņi taisa mājas ballītes, tad tās ir pārdomātas un tiešām jaukas. Turklāt kā jau teicu, uz ballītēm tiek aicināts ikviens. Var nākt draugi un līdzi ņemt vēl savus draugus. Brālēns stāstīja, ka reiz bija devies uz kādu mājas ballīti, bet sajaucis vietu. Taču esot arī starp pavisam svešiem cilvēkiem juties labi un ir lieliski atpūties. Ja runājam par apģērbu, drēbes Amerikā ir lētas. Tur viņi var atļauties reizi uzvilkt kreklu un izmest.
Kontrasts atgriežoties Latvijā: -Atgriežoties Latvijā uzzināju, ka vācam pārtiku trūcīgajiem. Tas man bija šoks. Nenoliedzu Latviju ceļojumā ierauga, ka var dzīvot citādi. Amerikā lietas ir sakārtotas valstiski. Un, ja kādreiz dzird sakām, ka amerikāņi neredz tālāk par savas valsts robežām, es varētu teikt, lai neredz! Bet vidē, kurā viņi dzīvo, daudz kas ir sakārtots. Viņi jūtas labi. Un kā stāstīja amerikāņi, 90% no tā, ko viņi valstī saražo, viņi paši lieto. Kāpēc Latvija neražo sev, bet visu iepērk?
To---------------> viktorella
Paldies, ka TEv patika tas ko uzraxtīju!!!
Pārlasīju [man nepatika] Jo sanāca saraustīti un frāžaini. Nupat gribas vēl papildināt textu ar konkrētiem skaitļiem- cipariem..īres maksāam un tēriņiem- bet nevar to izdarīt!!
Secinājums viens. Ja vēlies to darīt puslīdz kvalitatīvi- ir jāsēž pie texta redaktora un jāraksta viena lapiņa aiz otras.
.........
Ja ljoti interesē par darbu un iespējām...varu vispārējā apjomā ieklapēt šeit. Ja vēlēsies ko precīzāk- tad būtu jēdzīgāk vienoties par konkrētu e-pastu.
Agnese šeit raksta par to, ka nebija grūtību Amerikā! Viņai droši, ka ira taisnība, ja bija kas no vietējiem palīdz un pastāsta.
Man, savukart, bija grūtības ar VISU.. Piemēram.. Veikalā sveramos produktus pārdeva mārciņās un uncās...Saimniecības preču veikalos visi preču ģeometriskie izmēri bija collās . Pie dzīvojamās mājas, kurā man izdevās noīrēt dzīvokli [kautkur 50m2]..bija zeme, kuras lielumu mērīja ..akros..un kuras īri pieskaitīja kopējam rēķinam. Degvielu pirku galonos..
Vienvārdu sakot- dzīvoju kā citā Pasaulē [jeb no sērijas- vajadzeēja mājās vairāk lasīt par Ameriku un angļu sitēmu vispār]. Ja es būtu zinājis, ka man tā iedos vīzu...tik viegli, es būtu to darījis!!
Ja godīgi, tad arī angļu valodu es nebiju mācījies [līdz izbraukšanai uz Ameriku] nevienu mācību stundu. Jo skolā man bija vien vācu valoda.
..
Neraugoties uz minētajiem apstākļiem- es Amerikā atradu Kongresa apmaksātus kursus ārzzemniekiem, kur pa vakariem [ pēc darba un brīvajā laikā] .es pie amerikāņu skolotājiem vienā no reāalām vidusskolām [paredzēta nepilngadīgo grūtnieču izglītošanai]..mācījos Middle-West American English.
Lai nu ko!
Bet vācu valodas gramatikas pamati...man bija tik spēcīgi- ka sapratu textus jau pēc pāris nedēļām, ko absolūti nesapratu ikdienas izrunā un ...in AWFUL quick American.
...
Piekrītu Agnesei, ka ikdiena Amerikā ir tik vienkārša, ka es , neraugoties uz tikko aprakstītajiem apstākļiem, ...
:
1-atradu darbu
2-izīrēju automašīnu
3-ceļoju un braucu krustu šķērsu
4-brīvā stilā viesojos pie fermeriem laukos
5-pusdienoju gan lētās, gan ne visai lētās ēstuvēs
6-atvēru bankas rēķinu bankā [ kas Amerikā skaitās puse no cilvēka]
7-izkārtoju mobilā tālruņa numuru [ kas Amerikā skaitās otra puse no cilvēka]
Ja aprakstītie punkti - 6 un 7 reāli existē- neviens nekad man pusgada laikā nav prasījis atklātā valodā un tekstā manu uzvārdu, vārdu un citus datus!
Mobilais tālrunis un rēķins bankā Amerikā ir VISS.
Njaa..
Ja šo mūsu saraxti izlasīs Amerikas vēstniece Latvijā, viņa šo atklāto "caurumiņu"drošibas sistēmā- pa kuru var normāli tikt Amerikā, vienkārši aizklapēs ciet. :P Tādēļ īpaši detaļas nestāstīšu))
..
Vispārēji njemot jau viegli nebija izkārtot vīzu, kuru beigu beigās man iedeva uz 15-smit gadiem. Nebija man nekādu blatu, nedz pazīšanās. Braucu pat uz sarunu [interviju] vēstniecībā ar toreizējo vēstnieku.
Njaa..
Ja šo mūsu saraxti izlasīs Amerikas vēstniece Latvijā, viņa šo atklāto "caurumiņu"drošibas sistēmā- pa kuru var normāli tikt Amerikā, vienkārši aizklapēs ciet. :P Tādēļ īpaši detaļas nestāstīšu))
..
Vispārēji njemot jau viegli nebija izkārtot vīzu, kuru beigu beigās man iedeva uz 15-smit gadiem. Nebija man nekādu blatu, nedz pazīšanās. Braucu pat uz sarunu [interviju] vēstniecībā ar toreizējo vēstnieku.
Roody,ir kas lasa, ir gan:))
Turklāt tavs stāstījums- cepuri nost!!!!!
Domāju, ka ASV tie''sām ir pārsteidzoša valsts. Un tagad daudzi letiņi dodas tiešu uz Kanādu vai ASV.
Tikai tajā AMERIKĀ nav tik viegli iekļūt un legāli darbu dabut. Kā tev tas izdevās?
Jā!
Agnese stāsta patiesību! mazāk zinu komentēt par PARTY , jo tam neatlika laika. Tik vien dzirdēju no nostāstiem un nakts dzīves pilsētā.
..
Arī man sanāca būtz un dzīvot Amerikā.
Tiesa gan! man TUr nebija neviena kam palīdzēt. izbraucu, kā saka, uz dullo un dzīvoju ikdienas amerikāņa dzīvi. Pavadīju savus, pa vairākiem gadiem sakrājušos, atvaļinājumus gandrīz pusgada garumā.
...
Piemēram:
Es dzīvoju pilsētā , kurā nebija [vispār] gājēju ietves un celiņi! Jo nevienam pat vismurgainākajos sapņos nerādījās, ka cilvēks drīkst un ir cienīgs pārvietoties kājām bez transporta!
Pilsēta atradās pašā Amerikas vidienē...mazliet tālāk uz Dienvidaustrumiem no Indianpolisas. lai rastoss priekštats par Agneses apraxtīto pilētu mērogiem, tad es dzīvoju ne jau pašā pilsētas nomalē, bet gan samērā balto cilvēku apdzīvotā vidus joslā. tad attālums no mana APPARTMENTA līdz pilsētas centram [ Down-Town]..bija 35 miles [ ap 50 km].
..
Iekārtojos darbā!
Nelegāli [ jo zināju, ka man vajadzīgi vien līdzekļi ikdienas tēriņam un ceļošanai ]. Jāsaka gan, ka amerikānu patriotisms ir KOLOSĀLS- jo pat apakshbikses viņi pārdod karoga simbolikā ar zvaigznēm uz "krāniņa" kā TAS bija manā gadījumā!!
Bet amerikāņu patriotisms zuda "uz vietas" un izkusa kā nebijis, tiklīdz viņi uzzināja, ka es esmu ar mieru un gatavs strādāt bez SSN [ social Security Number-saucas sociālās apdrošināšanas riska kartes numurs].
Jo tā ir amerikāņa iespēja iegūt kautko lētāk!
Un jāpiezīmē, ka arī citos sadzīves gadījumos es ievēroju, ka amerikāņu patriotisms beidzās līdz ar viņa naudas maku!!
Ja kas! Dažu nedēļu laikā iekārtojos trijās darba vietās!
Viena no tām bija nakts darbs! Strādāju kopā ar amerikāniem liela veikalā STOKKER brigādē , lai pa dienu varētu pabraukāt apkārt un paskatīties.
..
Un mazss humors!
Laikā, kad es tikko ierados tajā pilsētā, man nebija nedz automašīnas, nedz velosipēda....un es nolēmu kā jau īsts LETIŅŠ, doties uz savu pirmo darba vietu kājām.Ttas bija apmēram kādas 3 miles no mana dzīvokla!
Tad arī pamanīju, ka pilsētā naav gājē'ju ietves un nav celiņu!!
Nu neko!
Gāju pa ielas malu pretīm mežonīgai automašīnu straumei, laikus pārlekdams uz zaļajiem apstādījumiem un slapstoties gar skvēra malu, jau tuvojos darba vietai, kad sajutu, ka mani mani sāka ievērot! Automašinas piebremzēja un samzinot ātrumu pētīja mani!
Visbeidzot viena automašīna apstājās un pa atvērto salona logu man sniedza naudu [ šķiet 20-dolārus], ..ka es esot APLAUPĪTS, ka man vajagot palīdzību...., lai es ŅEMOT vismaz to naudu un pazvanot Policijai..!!)))
..
Kā izrādījās-tad horizontāli ejošs cilvēks ierindas amerikānim izraisīja asociācijas ar ko...ŠAUSMINOŠU [ laikam saistījās ar mokām staigāt un pārvietoties]..SEVIŠĶI- ja es vēl biju ar balto ādas krāsu! Viņiem šķita, ka es esmu kā MINIMUMS- aplaupīts! mana automašīna ir nozagta un visnotaļ vainojami ir melnie cilvēki!
..
Kad es viņu sniegto naudu atraidīju.....viņi sķita pārsteigti un samulsuši!
kad es stāstīju, ka eju uz darbu un tāpat arī esmu nolēmis atgriezties no darba- viņi ar izbrīnā paavērtām acīm klaušijās, smaidīja un neticēja, ka es esmu pie pilna prāta!
Jo uz darbu jau 5-km nekad- neviens..nemūžam nestaigā!
..
Tajā pat laikā es ikdienā dzirdēju viņus lādējamies, ka esot viņi par resnu...ka grūti ir...ka nav iespējams uz kājām stāvēt...
..
Un līdzko bija iespēja- tā viņi VELTIN VĒLĀS savos EXPLOREROS un DODGE un Land-Cruiseros..))
..
Te var saraxtīt ROMĀNUs un vselus stāstus par Ameriku!
Būtu tikai kas lasa un klausās))
Ja kādam interesē kautkas KONKRĒTI- sitat tik iekšā! ATBILDĒŠU- ja tas būs pa spēkam!
Reklāma