Kāds lasītkārs lasītājs iegāja grāmatnīcā. Vērās apkārt, vērās, līdz pārdevējai jaunkundzes gados, bet ne padsmitniecei jautāja: “Kur jums kaut kas no dramaturģijas?” Tirgotāja pasmaidīja un ātri nozuda aiz plaukta. Nesaprazdams, ko darīt, pircējs sekoja, līdz izdzirda:
“Viņš prasa kaut kādu dramaturģiju. Kas tā tāda?” To pārdevēja jautāja vecākajai kolēģei. Viņa neapstulba, bet pircējs gan un ātrā solī atstāja veikalu. Par šo gadījumu viņš nebeidz vien stāstīt. Un ikreiz izsaucas: “Kā tāds cilvēks var strādāt grāmatu veikalā?”
Kāds gados jauns pensionārs laukos, sekojot mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, sagādāja visu,
lai sevi lepni varētu saukt par digitālās televīzijas klientu. Bilde patiešām skaidrāka vairs
nevar būt. Tikai viena vaina – kad vējš un draņķīgs laiks, bilde raustās. Vīrs brauca uz pilsētu skaidrot, kas par vainu. Specializētā darbnīcā zinošs meistars uzreiz pateica diagnozi – vainīgs televizors. Saimnieks krāva tikai pirms mēneša pirkto “Samsungu” mašīnā un veda pie speciālista. Viņš zinoši pētīja, līdz laimē iesaucās: “Redzi, stūrītī zvaigznīte mirgo! Jau viens pikselis beigts! Nuja, jums jau “Samsung”, man pilna darbnīca ar tādiem, tie nekur neder.” Saimnieks noklausījās, atmeta ar roku un devās mājās. Paņēma grāmatu ar garu instrukciju, izlasīja. Ne tā zvaigznīte tur kādus pikseļus apzīmē, ne “Samsung” štruntīgs televizors. Šoreiz visa vaina meistarā. To viņam arī apliecināja caur draugiem atrastais speciālists, kur atšķirībā no specializētā meistara darbnīcā kaut ko arī saprot no digitālās televīzijas. Vai krīze palīdzēs man kā pakalpojuma ņēmējai tikt vaļā no tiem, kuri nemāk to, ko dara? Vai šo finanšu dimbu vēl vairāk nepadziļina nemākuļi? Nuja, Dievs ir atņēmis prātu, bet iedevis ambīcijas mūsu valsts varas lēmējiem, kāpēc gan tie, kas pa apakšu kuļas, būtu citādāki. Un tomēr. Skumji.
Reklāma