Katru dienu nākas saņemt lasītāju zvanus. Paldies viņiem par to. Tas dod gandarījumu, ka esam nepieciešami. Ja varam kaut kā palīdzēt, kaut vai caur laikraksta slejām sniedzot vajadzīgo informāciju, ir divkāršs prieks. Bažas dara tie zvanītāji, kuri visu grib iekrāsot melnās krāsās, kuri visās norisēs redz tikai negatīvo. Kuri ikvienu pašvaldības darbu sabiedrības labā uztver kā kāda personīgā labuma gūšanu. Lūk, apgaismojums ierīkots vai iela tiek sakārtota tāpēc, ka tur dzīvo kāds no pašvaldības domē strādājošajiem. Bet tad jau pilsētā neko nevar darīt, jo katrā pilsētas daļā dzīvo kāds domes darbinieks. Vai tiešām neiespējami pieņemt to, ka kaut kas tiek darīt visas pilsētas labā? Laikam jau tā negatīvā psiholoģija ir iespēja kaut kā sevi uzfrišināt šajos grūtajos laikos. Taču negatīvais pievelk negatīvo, un, jo sliktāk domājam, jo sliktāk mums pašiem. Varbūt uzreiz to nepamanām, bet ar laiku šis bumerangs atnāks atpakaļ sāpīgi.
Atcerējos "Aerodium" valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna teikto, ka visam pamatā nepieciešama pozitīvā psiholoģija. Ja teiksi, ka tev neveicas, ka viss ir slikti, neviens ar tevi negribēs runāt. Jebkurā dzīves situācijā var atrast arī pozitīvo, arī pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Prieks dzirdēt, ka netrūkst to, kuri saka - šis tiešām ir iespēju laiks izvērtēt, mainīties un sākt strādāt citādi. Bet to var panākt tikai ar pozitīvo domāšanu.
Var jau sanākt trīs cilvēki un vienā balsī lamāt valdību, pašvaldību un kaimiņus, tā vairojot negatīvo domu plūsmu pasaules telpā. Varbūt uz brīdi kļūs labāk, bet ieguvums nākotnē būs ar mīnus zīmi, jo tā nav saruna par attīstību, bet par regresiju. Taču, ja sanāk trīs un mēģina uz visu paraudzīties pozitīvi, meklējot iespēju iet uz priekšu, arī pasaules pozitīvā doma nāk palīgā. Šķiet, vislabāk to pateicis Paulu Koelju: "Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu… Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, viņam atnes saule."
Reklāma